Lai jūra čum un mudž!

Pārāk ilgi mēs esam izturējušies tā, it kā jūras krājumi būtu neizsīkstoši. Kuģu skaits, efektivitāte un izmēri palielinās, bet zivju pieejamība savvaļā samazinās. Tajā pašā laikā zivju audzēšana ūdenī kļūst aizvien populārāka.

Tavā ziņā ir ietekmēt, kādas zivis tiek zvejotas. Izmanto uzturā zivis, kas iegūtas, ievērojot atbildīgas zvejas principus


Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties iniciatīvai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.

Mencu populācija Baltijas jūrā rūk un tās nārsto aizvien jaunākas. Nule kā publiskotās Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) publiskotās zinātniskās rekomendācijas norāda, ka austrumu Baltijas mencu resursi ir kritiskā stāvoklī un rekomendācija nozvejai 2021. gadā ir nulle. Svarīgi, ka menca ir ļoti būtisks plēsējs Baltijas jūras ekosistēmā. Ja samazinās mencu daudzums, nav, kas apēd mazās zivtiņas; daudz mazo zivtiņu apēd daudz zooplanktona – mazos dzīvniekus, kas barojas ar aļģēm. Taču aļģu jūrā ir par daudz. Lai gan mencas vienas nav cīnītājas un nepieciešama arī saprātīgāka cilvēka darbība, piemēram, rūpīgāk attīrot notekūdeņus no lauksaimniecības zemēm, tomēr būtu labi uzturēt arī spēcīgu zooplanktona armiju.

Jāpiebilst arī, ka Baltijas mencai ir iespējamas gana daudz alternatīvu. Piemēram, Latvijas tirdzniecības vietās pieejamo Barenca vai Norvēģu jūrā zvejoto mencu resursi nav tik kritiski. Tāpat ir pieejams aizvien plašāks citu tā saukto balto zivju sugu piedāvājums.

Savukārt Eiropas zušu skaits pēdējo 30 - 40 gadu laikā ir samazinājies par 95 - 99%. Ir izplatīts viedoklis, ka ēdot zušus, kas nāk no audzētavām, nekāds ļaunums nevar tikt nodarīts. Tomēr zutis ir sarežģīts dzīvnieks un to nevar pavairot mākslīgi. Audzētavas iegūst stikla zušus jeb šo zivju mazuļus, noķerot tos pie Eiropas krastiem, kad jaunie zuši atgriežas mājās no Sargasu jūras. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur Eiropas zuši nārsto, un zinātnieki pagaidām nezin, kas ir šie apstākļi, kuri dēļ zušiem jādodas daudzu tūkstošu kilometru garajā ceļojumā, lai nārstotu.

“Nereti ir ļoti sarežģīti panākt politiķu atbalstu vides problēmu risinājumiem, taču arī Baltijas jūras “slimība” ir viena no problēmām, kas sen jau izkāpusi no zaļo tēmu loka – mēs šeit zvejojam, atpūšamies, attīstām savu biznesu, un to visu ietekmē skābekļa trūkums Baltijas jūrā.” uzsver PDF projektu vadītāja Elza Ozoliņa. “Ja jūrai svarīgu politisko lēmumu pieņemšana prasa laiku, tad pašu patēriņu mēs varam izmainīt jau šodien,” tā Ozoliņa.

Izvēlies atbildīgi! Neēd Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti, lai tā jūra čum un mudž!

Kā un kādēļ mēs izvēlamies zivis?
Pasaules Dabas Fonds iniciatīvas “Lai jūra čum un mudž” ietvaros ir noskaidrojis, kādi ir Latvijas iedzīvotāju zivju un jūras produktu iegādes un patēriņa paradumi. Vai Latvijas iedzīvotāji, izvēloties zivis un jūras produktus, pievērš uzmanību produkta ieguves veidam?


Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 2019. gada 2. līdz 4. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem. 
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Seko mūsu jaunumiem