Lai jūra čum un mudž!
Pārāk ilgi mēs esam izturējušies tā, it kā jūras krājumi būtu neizsīkstoši. Kuģu skaits, efektivitāte un izmēri palielinās, bet zivju pieejamība savvaļā samazinās. Tajā pašā laikā zivju audzēšana kļūst aizvien populārāka. Tādēļ radusies iniciatīva Lai jūra čum un mudž.
Tavā ziņā ir ietekmēt, kādas zivis tiek zvejotas. Izmanto uzturā zivis, kas iegūtas, ievērojot atbildīgas zvejas principus
Lai iesaistītos jūras ekoistēmu aizsardzībā, svarīgi izvēlēties zivis un jūras veltes, kuru nozveja un audzēšana ir ilgtspējīga. Tev nav no galvas jāzina, cik pārzvejota ir kāda zivju suga, cik saudzīga apkārtējai videi ir tās zveja vai kura zivju populācija ir apdraudēta. Ņem talkā mūsu Zivju gidu!
Zivju gids sniedz informāciju par videi draudzīgākajām izvēlēm starp Latvijas tirgū izplatītākajiem zivju un jūras velšu veidiem. Zaļais, dzeltenais un sarkanais signāls jums palīdzēs izvēlēties pareizās zivis. Vienai zivju sugai var būt dažādu krāsu atzīmes atkarībā no vietas un veida, kur un kā zivis nozvejotas vai audzētas.
Izstrādājot Zivju gidu, mēs izvērtējam trīs ilgtspējīgus zivsaimniecības pamatprincipus: ekoloģisko ietekmi, zivju krājumus un to pārvaldību. Attiecībā uz audzētajām zivju sugām tiek ņemta vērā gan barības izcelsme, gan zivju audzēšanas ietekme uz apkārtējo vidi. Vairāk par izvērtēšanas metodoloģiju var uzzināt šeit.
Atceries – iepērkoties, vienmēr noskaidro, kur un kā zivs zvejota. Daži tirgotāji to norāda uzreiz pie zivs nosaukuma un cenas, citiem tas ir jāprasa. Jo vairāk prasīsi, jo drīzāk arī šajās tirdzniecības vietās parādīsies pilnīga informācija.
Kad skaidrs, kas, kā un kur zvejots vai audzēts, ver vaļā zivju gidu un meklē rokā savu iecerēto zivi. Ja tā ir zaļajā sarakstā – labu apetīti! Ja sarkanajā – izvēlies ko citu! Ja dzeltenajā – kādreiz jau var, bet regulārām maltītēm tomēr skaties zaļā saraksta virzienā!
Zivju gids sniedz informāciju par videi draudzīgākajām izvēlēm starp Latvijas tirgū izplatītākajiem zivju un jūras velšu veidiem. Zaļais, dzeltenais un sarkanais signāls jums palīdzēs izvēlēties pareizās zivis. Vienai zivju sugai var būt dažādu krāsu atzīmes atkarībā no vietas un veida, kur un kā zivis nozvejotas vai audzētas.
Izstrādājot Zivju gidu, mēs izvērtējam trīs ilgtspējīgus zivsaimniecības pamatprincipus: ekoloģisko ietekmi, zivju krājumus un to pārvaldību. Attiecībā uz audzētajām zivju sugām tiek ņemta vērā gan barības izcelsme, gan zivju audzēšanas ietekme uz apkārtējo vidi. Vairāk par izvērtēšanas metodoloģiju var uzzināt šeit.
Atceries – iepērkoties, vienmēr noskaidro, kur un kā zivs zvejota. Daži tirgotāji to norāda uzreiz pie zivs nosaukuma un cenas, citiem tas ir jāprasa. Jo vairāk prasīsi, jo drīzāk arī šajās tirdzniecības vietās parādīsies pilnīga informācija.
Kad skaidrs, kas, kā un kur zvejots vai audzēts, ver vaļā zivju gidu un meklē rokā savu iecerēto zivi. Ja tā ir zaļajā sarakstā – labu apetīti! Ja sarkanajā – izvēlies ko citu! Ja dzeltenajā – kādreiz jau var, bet regulārām maltītēm tomēr skaties zaļā saraksta virzienā!
Izvēlies atbildīgi! Lai tā jūra čum un mudž!
Kā un kādēļ mēs izvēlamies zivis?
Pasaules Dabas Fonds iniciatīvas “Lai jūra čum un mudž” ietvaros ir noskaidrojis*, kādi ir Latvijas iedzīvotāju zivju un jūras produktu iegādes un patēriņa paradumi. Vai Latvijas iedzīvotāji, izvēloties zivis un jūras produktus, pievērš uzmanību produkta ieguves veidam?
Par mencām
Mencas dzīvo aukstā ūdenī Atlantijas okeāna ziemeļu daļā 500–600m dziļumā. Tās var veikt līdz pat 200km garu ceļu starp nārstošanas un barošanās vietām. Menca var sasniegt pat 2m garumu un 90kg svaru. Nārstošanai mencas ir nobriedušas, kad sasniegušas 40–60cm garumu. Sastopamas no Barenca jūras līdz pat Francijas rietumkrastam. Baltijas jūrā uz austrumiem un rietumiem no Bornholmas salas sastopamas divas mencu populācijas, kas nārsto dažādos gadalaikos.
Menca ir viens no nozīmīgākajiem zvejas objektiem Atlantijas okeānā un Baltijas jūrā, kur tās minimālais nozvejas garums ir 35cm. Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) dati liecina, ka Baltijas jūras austrumu populācijas mencas resursi ir kritiskā stāvoklī un Baltijas jūras rietumu populācijas mencu resursi tiek ilggadīgi pārzvejoti.
Baltijas jūras mencu resursi ir atkarīgi arī no citiem faktoriem. Viens no svarīgākajiem – sāļa un ar skābekli piesātināta ūdens pieplūde no Ziemeļjūras. Sāļāks un ar skābekli bagāts ūdens nodrošina labvēlīgus apstākļus mencu nārstam. Skābekļa daudzums Baltijas jūras dziļumā pēdējos gadu desmitos samazinājies arī cilvēka izraisītas eitrofikācijas rezultātā.
Mencas dzīvo aukstā ūdenī Atlantijas okeāna ziemeļu daļā 500–600m dziļumā. Tās var veikt līdz pat 200km garu ceļu starp nārstošanas un barošanās vietām. Menca var sasniegt pat 2m garumu un 90kg svaru. Nārstošanai mencas ir nobriedušas, kad sasniegušas 40–60cm garumu. Sastopamas no Barenca jūras līdz pat Francijas rietumkrastam. Baltijas jūrā uz austrumiem un rietumiem no Bornholmas salas sastopamas divas mencu populācijas, kas nārsto dažādos gadalaikos.
Menca ir viens no nozīmīgākajiem zvejas objektiem Atlantijas okeānā un Baltijas jūrā, kur tās minimālais nozvejas garums ir 35cm. Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) dati liecina, ka Baltijas jūras austrumu populācijas mencas resursi ir kritiskā stāvoklī un Baltijas jūras rietumu populācijas mencu resursi tiek ilggadīgi pārzvejoti.
Baltijas jūras mencu resursi ir atkarīgi arī no citiem faktoriem. Viens no svarīgākajiem – sāļa un ar skābekli piesātināta ūdens pieplūde no Ziemeļjūras. Sāļāks un ar skābekli bagāts ūdens nodrošina labvēlīgus apstākļus mencu nārstam. Skābekļa daudzums Baltijas jūras dziļumā pēdējos gadu desmitos samazinājies arī cilvēka izraisītas eitrofikācijas rezultātā.
Par zušiem
Eiropas zušu skaits pēdējo 30 – 40 gadu laikā ir samazinājies par 95 - 99%, kas padara šo sugu par īpaši apdraudētu. Zuši ir ceļotājzivis un Eiropā ir sastopami gan saldūdeņos, gan jūras piekrastē (t.sk. Baltijas jūrā un Rīgas līča piekrastē). Visi audzētie zuši ir izaudzēti no savvaļā noķertajiem zušu mazuļiem - nebrīvē zuši nevairojas.
Sargasu jūra ir vienīgā vieta pasaulē, kur nārsto Eiropas zuši. Zinātnieki pagaidām precīzi nezina, kas ir tie vides apstākļi, kuru dēļ zušiem jādodas 4 līdz 7 tūkstošu kilometru garajā ceļojumā. Tie nārsto tikai vienu reizi mūžā, ienirstot jūras dzelmē līdz pat 600m dziļumā, kur iznērš gandrīz 9 miljonus ikru, bet pēc tam iet bojā. Golfa straumes nesti zušu kāpuri nokļūst pie Eiropas krastiem, kur tie tālāk migrē uz iekšzemes ūdeņiem, lai turpinātu augt un attīstīties. Pēc 10 - 20 gadiem, kas pavadīti barojoties saldūdeņos, zuši dodas atpakaļ uz Sargasu jūru.
Dzīves laikā zutis sastopas ar tādiem cilvēka darbības radītiem izaicinājumiem kā pārzveja, jūru un saldūdeņu piesārņojums. Hidroelektrostaciju dambju un citu šķēršļu izbūve uz upēm aizsprosto zušu migrācijas ceļus, neļaujot tiem nokļūt ūdeņos, kurus suga vēsturiski apdzīvojusi. Stikla zušu augstā tirgus cena tos padara par pievilcīgu zvejas objektu. Mazie zutēni tiek pārdoti komerciālām zivju audzētavām vai ūdeņu apsaimniekotājiem, kas tos ielaiž upēs un ezeros, kur dabiskas zušu populācijas nevar izveidoties.
Ir izplatīts viedoklis, ka, ēdot zušus, kas nāk no audzētavām, nekāds ļaunums sugas izdzīvošanai nevar tikt nodarīts. Svarīgi atcerēties, ka cilvēks vēl nav iemācījies zuti pavairot mākslīgi. Audzētavas tikai izaudzē zušu mazuļus (stikla zušus), kas noķerti savvaļā.
Eiropas zušu skaits pēdējo 30 – 40 gadu laikā ir samazinājies par 95 - 99%, kas padara šo sugu par īpaši apdraudētu. Zuši ir ceļotājzivis un Eiropā ir sastopami gan saldūdeņos, gan jūras piekrastē (t.sk. Baltijas jūrā un Rīgas līča piekrastē). Visi audzētie zuši ir izaudzēti no savvaļā noķertajiem zušu mazuļiem - nebrīvē zuši nevairojas.
Sargasu jūra ir vienīgā vieta pasaulē, kur nārsto Eiropas zuši. Zinātnieki pagaidām precīzi nezina, kas ir tie vides apstākļi, kuru dēļ zušiem jādodas 4 līdz 7 tūkstošu kilometru garajā ceļojumā. Tie nārsto tikai vienu reizi mūžā, ienirstot jūras dzelmē līdz pat 600m dziļumā, kur iznērš gandrīz 9 miljonus ikru, bet pēc tam iet bojā. Golfa straumes nesti zušu kāpuri nokļūst pie Eiropas krastiem, kur tie tālāk migrē uz iekšzemes ūdeņiem, lai turpinātu augt un attīstīties. Pēc 10 - 20 gadiem, kas pavadīti barojoties saldūdeņos, zuši dodas atpakaļ uz Sargasu jūru.
Dzīves laikā zutis sastopas ar tādiem cilvēka darbības radītiem izaicinājumiem kā pārzveja, jūru un saldūdeņu piesārņojums. Hidroelektrostaciju dambju un citu šķēršļu izbūve uz upēm aizsprosto zušu migrācijas ceļus, neļaujot tiem nokļūt ūdeņos, kurus suga vēsturiski apdzīvojusi. Stikla zušu augstā tirgus cena tos padara par pievilcīgu zvejas objektu. Mazie zutēni tiek pārdoti komerciālām zivju audzētavām vai ūdeņu apsaimniekotājiem, kas tos ielaiž upēs un ezeros, kur dabiskas zušu populācijas nevar izveidoties.
Ir izplatīts viedoklis, ka, ēdot zušus, kas nāk no audzētavām, nekāds ļaunums sugas izdzīvošanai nevar tikt nodarīts. Svarīgi atcerēties, ka cilvēks vēl nav iemācījies zuti pavairot mākslīgi. Audzētavas tikai izaudzē zušu mazuļus (stikla zušus), kas noķerti savvaļā.
*Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 2019. gada 2. līdz 4. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
Seko mūsu jaunumiem
Mēs rekomendējam