Tu kā patērētājs vari veicināt atbildīgāku un ilgtspējīgāku zivju un ūdens resursu izmantošanu, izvēloties, kādas zivis un citas jūras veltes pirkt. Pasaules Dabas Fonda zivju gids palīdzēs Tev izdarīt pareizo izvēli!
Pārāk ilgi mēs esam izturējušies tā, it kā jūras krājumi būtu neizsīkstoši. Kuģu skaits, efektivitāte un izmēri palielinās, bet zivju pieejamība savvaļā samazinās. Tajā pašā laikā zivju audzēšana kļūst aizvien populārāka.
ANO dati liecina, ka ap 90% pasaules savvaļas zivju krājumi tiek pārzvejoti vai ir sasnieguši maksimāli pieļaujamo ilgtspējīgas zvejas apjomu. Lai mēs arī nākotnē varētu ēst zivis, mums jūras, ezeri un ūdenstilpes ir jāizmanto tādā veidā, kas saglabātu to bioloģisko daudzveidību. Ja mēs izzvejojam kādu zivju sugu, mēs nezaudējam tikai to – tā tiek izjaukts viss ekosistēmas līdzsvars un negatīvi tiek ietekmētas daudzas citas sugas. Arī tad, ja zivis tiek audzētas, tas rada vides problēmas, no kurām viena ir citu ūdens dzīvnieku ieguve, lai nodrošinātu barību audzētajām zivīm.
Kā un kādēļ mēs izvēlamies zivis?
Pasaules Dabas Fonds iniciatīvas “Lai jūra čum un mudž” ietvaros ir noskaidrojis, kādi ir Latvijas iedzīvotāju zivju un jūras produktu iegādes un patēriņa paradumi*. Vai Latvijas iedzīvotāji, izvēloties zivis un jūras produktus, pievērš uzmanību produkta ieguves veidam?
Lai iesaistītos jūras ekoistēmu aizsardzībā, svarīgi ir izvēlēties zivis un jūras veltes, kuru nozveja un audzēšana ir ilgtspējīga. Tev nav no galvas jāzina, cik pārzvejota ir kāda zivju suga, cik saudzīga apkārtējai videi ir tās zveja vai kura zivju populācija ir apdraudēta.
Kā Tev var palīdzēt zivju gids?
Zivju gids sniedz informāciju par videi draudzīgākajām izvēlēm starp Latvijas tirgū izplatītākajiem zivju un jūras velšu veidiem. Zaļais, dzeltenais un sarkanais signāls jums palīdzēs izvēlēties pareizās zivis. Ņem vērā, ka vienai zivju sugai var būt dažādu krāsu atzīmes, atkarībā no vietas un veida, kur un kā zivis nozvejotas vai audzētas.
Pasaules Dabas Fonds (WWF) izvērtē visas ceļvedī iekļautās zivju sugas atbilstoši zinātniskajiem pamatojumiem. Mēs izvērtējam trīs ilgtspējīgus zivsaimniecības pamatprincipus: ekoloģisko ietekmi, zivju krājumus un to pārvaldību. Attiecībā uz audzētajām zivju sugām tiek ņemta vērā gan barības izcelsme, gan zivju audzēšanas ietekme uz apkārtējo vidi. Vairāk par izvērtēšanas metodoloģiju vari uzzināt šeit.
Atceries – iepērkoties, vienmēr noskaidro, kur un kā zivs zvejota. Daži tirgotāji to norāda uzreiz pie zivs nosaukuma un cenas, citiem tas ir jāprasa. Jo vairāk prasīsi, jo drīzāk arī šajās tirdzniecības vietās parādīsies pilnīga informācija.
Kad skaidrs, kas, kā un kur zvejots vai audzēts, ver vaļā zivju gidu un meklē rokā savu iecerēto zivi. Ja tā ir zaļajā sarakstā – labu apetīti! Ja sarkanajā – izvēlies ko citu! Ja dzeltenajā – kādreiz jau var, bet regulārām maltītēm tomēr skaties zaļā saraksta virzienā! Pasaules Dabas Fonda zivju gids pieejams arī drukas formātā šeit.
Sertificētas zivis un jūras veltes
Zivju gids sniedz informāciju par videi draudzīgākajām izvēlēm starp Latvijas tirgū izplatītākajiem zivju un jūras velšu veidiem. Zaļais, dzeltenais un sarkanais signāls jums palīdzēs izvēlēties pareizās zivis. Ņem vērā, ka vienai zivju sugai var būt dažādu krāsu atzīmes, atkarībā no vietas un veida, kur un kā zivis nozvejotas vai audzētas.
Pasaules Dabas Fonds (WWF) izvērtē visas ceļvedī iekļautās zivju sugas atbilstoši zinātniskajiem pamatojumiem. Mēs izvērtējam trīs ilgtspējīgus zivsaimniecības pamatprincipus: ekoloģisko ietekmi, zivju krājumus un to pārvaldību. Attiecībā uz audzētajām zivju sugām tiek ņemta vērā gan barības izcelsme, gan zivju audzēšanas ietekme uz apkārtējo vidi. Vairāk par izvērtēšanas metodoloģiju vari uzzināt šeit.
Atceries – iepērkoties, vienmēr noskaidro, kur un kā zivs zvejota. Daži tirgotāji to norāda uzreiz pie zivs nosaukuma un cenas, citiem tas ir jāprasa. Jo vairāk prasīsi, jo drīzāk arī šajās tirdzniecības vietās parādīsies pilnīga informācija.
Kad skaidrs, kas, kā un kur zvejots vai audzēts, ver vaļā zivju gidu un meklē rokā savu iecerēto zivi. Ja tā ir zaļajā sarakstā – labu apetīti! Ja sarkanajā – izvēlies ko citu! Ja dzeltenajā – kādreiz jau var, bet regulārām maltītēm tomēr skaties zaļā saraksta virzienā! Pasaules Dabas Fonda zivju gids pieejams arī drukas formātā šeit.
Vienkāršākais veids, kā nopirkt atbildīgi zvejotas vai audzētas zivis un to produktus – izvēlies tās, uz kuru iepakojuma redzi MSC (Marine Stewardship Council) vai ASC (Aquaculture Stewardship Council) logo.
Gan MSC (sertificēts, ilgtspējīgi iegūts jūras produkts), gan ASC (sertificēts, atbildīgi audzēts jūras produkts) logo parāda, ka zveja tiek veikta atbildīgi vai zivis tiek audzētas, ievērojot vides prasības. Svarīgi piebilst, ka Latvijā audzētām zivīm pieejams arī ir bioloģiskās lauksaimniecības marķējums (jeb ES "zaļā lapiņa"). Lai gan Latvijā sertificēti produkti pagaidām pieejami reti, to iespējams mainīt, pieprasot sertificētus produktus tirgotājiem.
Gan MSC (sertificēts, ilgtspējīgi iegūts jūras produkts), gan ASC (sertificēts, atbildīgi audzēts jūras produkts) logo parāda, ka zveja tiek veikta atbildīgi vai zivis tiek audzētas, ievērojot vides prasības. Svarīgi piebilst, ka Latvijā audzētām zivīm pieejams arī ir bioloģiskās lauksaimniecības marķējums (jeb ES "zaļā lapiņa"). Lai gan Latvijā sertificēti produkti pagaidām pieejami reti, to iespējams mainīt, pieprasot sertificētus produktus tirgotājiem.
Zivju gida izstrāde
|
Pasaules Dabas Fonda Zivju gids ir sagatavots, izmantojot WWF materiālus.
WWF zivju gids ir pieejams 22 valstīs un tiek atjaunots katru pavasari. Vairāk par citu valstu zivju gidiem vari uzzināt šeit. Latvijā zivju gida teksta konsultants ir Dr. Biol. Māris Plikšs, bet Latvijas saldūdens zivju gids ir tapis sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieku Matīsu Žagaru. |
* Pasaules Dabas Fonds iniciatīvas “Lai jūra čum un mudž” ietvaros ir veicis aptauju kopā ar kompāniju Kantar laikā no 2019. gada 2. līdz 4. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
