Jaunumi
17% Eiropas iedzīvotāju nākotnē draud ūdens trūkums
Kamēr Eiropa cīnās ar vēsturiskiem karstuma viļņiem, sausuma periodiem un rekordzemu ūdens līmeni upēs, Pasaules Dabas Fonda (WWF) jaunākajā analīzē lēsts, ka līdz 2050. gadam 17 % kontinenta iedzīvotāju un 13 % tā IKP varētu saskarties ar augstu vai ekstrēmu ūdens trūkuma risku, ja vien valdības un uzņēmumi neveiks steidzamas rīcības, lai palielinātu sabiedrības un ekonomikas noturību, jo īpaši, izmantojot dabā balstītus risinājumus.
Vides NVO ieteikumi par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadam
WWF Baltijas Ekoreģiona programma kopā ar citām vides organizācijām ir izstrādājusi ieteikumus nozvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadam. Šie ieteikumi ir izstrādāti, ņemot vērā vides noteikumus, ES tiesību aktus zivsaimniecības jomā, zinātniskos ieteikumus par nozvejas limitiem un krājumu sadali ar trešajām valstīm, lai veicinātu ilgtspējīgu nozvejas pieeju Baltijas jūrā.
Pasaules Dabas Fonds (WWF) aicina Eiropas valstis atbalstīt upju un mitrāju atjaunošanu
Pasaules vides dienā Latvija ir pievienojusies citām Eiropas valstīm, lai uzsvērtu upju un mitrāju izšķirošo nozīmi saldūdens bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un dabiskās aizsardzības palielināšanā pret ekstremāliem laikapstākļiem, īpaši, sausumu un plūdiem.
Latvijas iedzīvotāju zivju un jūras produktu izvēles nav ilgtspējīgas
Pasaules Dabas Fonda un Kantar veiktajā pētījumā secināts, ka 97 % Latvijas iedzīvotāju uzturā lieto zivis un citus jūras produktus. Iegādājoties zivis, uzmanība galvenokārt tiek pievērsta cenai, atlaidēm un garšas īpašībām, nevis zivju populācijas stāvoklim un zvejas veida ietekmei uz vidi.
Aicinām uz dokumentālās filmas "Aizsprostu mednieki" pirmizrādi
Atzīmējot Pasaules zivju migrācijas dienu, Pasaules Dabas Fonds aicina uz dokumentālās filmas pirmizrādi “Aizsprostu mednieki" 24. maijā pulksten 17.30 kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē, lai aktualizētu jautājumu par brīvi plūstošu upju nozīmi.
Eiropā likvidēts rekordliels skaits aizsprostu
Pagājušajā gadā 17 Eiropas valstīs tika nojaukti vismaz 239 upju aizsprosti, kas ir rekordliels skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Spānijā vien tika likvidēti 108 aizsprosti, un tas ir vairāk nekā 2020. gadā kopumā tika nojaukts visā Eiropā (101). Arī Latvijā šogad tiks demontēts pirmais aizsprosts – Bejas slūžas Alūksnes upē.
WWF: Valdības panāk nelielu progresu ANO sarunās par bioloģisko daudzveidību
Noslēdzoties pēdējam sarunu raundam par globālu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas plānu līdz 2030. gadam, kas norisinājās Ženēvā no 14. līdz 29. martam, Pasaules Dabas Fondu (WWF) uztrauc nelielais progress, kas tika panākts divarpus nedēļu garajās sarunās.
Jauns pētījums brīdina par straujo mencu samazināšanos Baltijas jūrā
Baltijas jūras austrumu daļas mencu populācija agrāk bija viena no lielākajām mencu populācijām Atlantijas okeānā. Mūsdienās gadu desmitiem ilgā pārzveja apvienojumā ar eitrofikāciju un biotopu degradāciju ir izraisījusi dramatisku abu galveno Baltijas mencu populāciju (austrumu un rietumu) samazināšanos. Tomēr vēl nav par vēlu, lai šī suga atgūtos. Ja tiks veikti izšķiroši pasākumi, lai aizsargātu šīs zivis, kā arī ekosistēmu ap tām, tās var atkal atjaunoties. Šie ir secinājumi, kas izriet no šodien Fisheries Secretariat publicētā pētījuma "Mencu skaita samazināšanās Baltijas jūrā" (The Decline of Cod in the Baltic Sea).
10 ieteikumi dabas daudzveidības atjaunošana
Dabas daudzveidību apdraud pieci galvenie faktori: dzīvotņu iznīcināšana, sugu pārmērīga izmantošana, invazīvās sugas un slimības, piesārņojums un klimata pārmaiņas. Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas pasaulē mazāk nekā pusgadsimta laikā ir sarukušas vidēji par 68 % (World Wide Fund for Nature 13. Dzīvās planētas ziņojums). Šobrīd mēs izmantojam par 25% vairāk dabas resursu nekā planēta spēj nodrošināt. Rezultātā tiek ietekmētas un apdraudētas sugas un to dzīvotnes. Cieš arī cilvēki. Mūsu ikdienas paradumi var sekmēt sugu izmiršanu vai tieši pretēji — veicināt dabas daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanos.
WWF ziņojums: Baltijas jūras valstis ir ES līderes ilgtspējīgā jūras apsaimniekošanā, tomēr apdraudējums dabai joprojām pastāv
Baltijas jūras valstu plāni ilgtspējīgai cilvēka darbības pārvaldībai jūrā nav saskaņoti, un pasākumi ekosistēmu atjaunošanai un aizsardzībai ir nepietiekami. Tā secināts WWF Baltijas Ekoreģiona programmas veiktajā Baltijas ES dalībvalstu jūras telpiskās plānošanas (JTP) stratēģijas ilgtspējīgai jūras teritoriju un resursu pārvaldībai izvērtējamā.
“Zaļais Barometrs” Kas šogad noticis vides, dabas un klimata politikā?
• Eiropas Vides birojs aicina paātrināt pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem un atteikties no Krievijas gāzes un naftas.• Eiropas Komisijā iesniegts Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna projekts – zaļš tikai pa gabalu.• Ministru Kabinets konceptuāli atbalsta vēja parku attīstību.• Latvijā sāk darboties depozīta sistēma dzēriena iepakojumiem.• Valsts meža dienesta reforma – pamats bažām par nepietiekamu mežu apsaimniekošanas uzraudzību nākotnē.• ES Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas plānā paredzētās investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā var apdraudēt dabas vērtību saglabāšanu un ūdeņu stāvokli.• Vides konsultatīvās padomes sastāvā atkārtoti ievēl Pasaules Dabas fondu, Latvijas Ornitoloģijas biedrību, Latvijas Dabas fondu un biedrību “Zaļā brīvība”.
Gaidāmajam ES Dabas atjaunošanas likumam ir jābūt vērienīgam, savlaicīgam un izpildāmam
Degradētu sauszemes biotopu atjaunošana visā ES katru gadu no atmosfēras varētu piesaistīt līdz 300 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta [1] — tas ir tikpat daudz, cik Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ikgadējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas kopā. Pētījuma rezultāti atklāj gaidāmā ES Dabas atjaunošanas likuma milzīgo potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās procesos
Rīkosimies, lai glābtu okeānu
Katru gadu okeānos tiek izmesti astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu, kas apdraud savvaļas dzīvniekus un augus, kā arī cilvēkus. Ir steidzami nepieciešams ANO nolīgums, lai izbeigtu plastmasas piesārņojuma krīzi. No šā gada 28. februāra līdz 3. martam valdības tiksies ANO Vides asamblejā (UNEA), kur tām būs iespēja risināt sarunas par juridiski saistošu ANO līgumu, kas rastu risinājumu plastmasas piesārņojumam.
ES patēriņš apdraud ekosistēmas ar lieliem oglekļa krājumiem
Kamēr ES valstu valdības un Eiropas Parlaments gatavojas apspriest Eiropas Komisijas priekšlikumu ES likumam par atmežošanu, jaunajā WWF ziņojumā uzsvērts, ka ES var apdraudēt savas iespējas efektīvi risināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un globālo klimata pārmaiņu krīzi, ja jaunajos tiesību aktos līdzās mežiem netiks iekļautas arī citas dabiskās ekosistēmas.
Identificēti nozīmīgākie riski pasaules ekonomikai
Pasaules Ekonomikas foruma 2022. gada Globālo risku ziņojums, kurā definēti pasaules ekonomikai būtiskākie draudi, atklāj, ka pieci no desmit nozīmīgākajiem riskiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ir saistīti ar vidi un dabu. TOP3 riski ir klimatrīcības trūkums, ekstrēmāli laikapstākļi un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
Paldies par sadarbību un atbalstu 2021. gadā!
Pagājis vēl viens izaicinājumu pilns gads. Pasaulē, risinot klimata krīzes un dzīvās dabas krīzes jautājumus, tas ir bijis ļoti nozīmīgs gads. Šogad vairāk nekā jebkad iepriekš tika uzsvērta dabas saglabāšanas milzīgā nozīme klimata krīzes risināšanā. Vasarā tika publicēts starptautiskais zinātnieku ziņojums, kurš atklāj, ka atrodamies punktā, kurā ir pēdējā iespēja mainīt planētas likteni. Gada otrajā pusē norisinājās vērienīgās un izšķirošās COP sarunas, kurās valdību vadītāji centās vienoties par dabas daudzveidības un klimata krīzes tālākajiem risinājumiem. 2021. gadā ir pieņemti virkne svarīgi lēmumi, kurus turpmākajos gados būs jāievieš dzīvē, lai līdz 2050. gadam varētu tuvoties ES nospraustajam klimatneitralitātes mērķim.
Dosim iespēju Eiropas zutim
Neskatoties uz skaidrām zinātniskajām rekomendācijām, pieprasot nulles nozvejas kvotu īpaši apdraudētajam Eiropas zutim visās dzīvotnēs un ES ūdeņos, zivsaimniecības padome lēma turpināt 3 mēnešu zvejas liegumu zušu populācijas aktīvās migrācijas laikā.
10 idejas videi draudzīgiem Ziemassvētkiem
Pasaules Dabas Fonds piedāvā desmit idejas, kā svētku laikā mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, gatavojoties svētkiem savlaicīgi un pārdomāti. Līdz pat Ziemassvētkiem Pasaules Dabas Fonda sociālo tīklu vietnēs Facebook un Instagram ikviens varēs uzzināt noderīgus ieteikumus un vairot radošas, videi draudzīgas idejas, daloties arī ar saviem piemēriem. Aktīvākais dalībnieks saņems īpašu balvu.
Pasaules Dabas Fonds starptautiskā ANO konferencē informēs par piesārņojumu Baltijas jūrā
No 17. līdz 19. novembrim norisināsies trešā starptautiskā konference "A Clean Ocean", virtuālajā platformā pulcējot dažādu ieinteresēto pušu pārstāvjus, lai apspriestu jautājumus par kopīgu rīcību, kā novērst arvien pieaugošo piesārņojumu okeānā. Pasākumā piedalīsies arī Pasaules Dabas Fonds, lai kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu vēstītu par piesārņojumu Baltijas jūrā.
Pasaules Dabas Fonds (WWF) aicina valstu līderus COP26 priekšplānā izvirzīt dabā balstītus risinājumus
Šobrīd, valstīm izstrādājot Nacionāli noteiktos devumus (NDC), nav pienākums savos klimata pārmaiņu pielāgošanās un mazināšanas plānos maksimāli iestrādāt dabā balstītus risinājumus, jo ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) vēl pilnībā neatzīst dabā balstītu risinājumu būtisko ieguldījumu klimata krīzes risināšanā. Pasaules Dabas Fonds (WWF) konstatē, ka pārliecinoši lielākā daļa valstu savos NDC ir iekļāvusi dabā balstītus risinājumus, un ir laiks tos izvirzīt klimata krīzes risināšanas priekšplānā.
Pieejams jauns digitālais rīks — “Klimata kalkulators pasākumu organizatoriem”
Vakar Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #DziedUnDejo2021 konferencē “Pieredze un mācībstundas nākotnei” Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku organizatoram — Latvijas Nacionālajam kultūras centram — tika pasniegts Pasaules Dabas Fonda un #DziedUnDejo2021 organizatoru kopīgi izstrādātais Klimata kalkulators pasākumu organizatoriem. Digitālā rīka mērķis ir sniegt atbalstu lielu un mazu pasākumu organizēšanā, apzinot to ietekmi uz klimatu un piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas.
AGRIFISH: Vairākas Baltijas jūras zivju sugas joprojām ir kritiskā stāvoklī
Pasaules Dabas Fonds (WWF) kopīgi ar Coalition Clean Baltic, FishSec, Oceana, Seas at Risk un Our Fish pauž dziļu vilšanos par šonedēļ ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (AGRIFISH) pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz nozvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam, ņemot vērā dalībvalstu zivsaimniecības ministru lēmumu ignorēt Eiropas Komisijas nostāju un zinātniskās rekomendācijas, lai glābtu Baltijas jūras zivju populācijas. Tajā pašā laikā vides NVO atzinīgi vērtē, ka ir manāms progress attiecībā uz dalībvalstu lēmumiem samazināt zvejas ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu kopumā.
Eiropā izveidots pasaulē pirmais piecu valstu biosfēras rezervāts
Šomēnes UNESCO pasludinājis pasaulē pirmo piecu valstu biosfēras rezervātu, kas atrodas Mūras-Dravas-Donavas reģionā, padarot to par lielāko upju aizsargājamo teritoriju kontinentā. Tas ir vēsturisks solis Eiropai, kā arī starptautisks piemērs reģionālajai saldūdens ekosistēmu aizsardzībai, noturībai pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīgai attīstībai.
Iespēja noskatīties piecas saistošas diskusijas par vidi
Šā gada 20. un 21. augustā sarunu festivālā "Lampa" Pasaules Dabas Fonda teltī norisinājās piecas saistošas diskusijas par vidi, iesaistot sarunās dažādu jomu ekspertus, lai diskusijas raisītos ārpus "zaļā burbuļa".
Hidroenerģija atstāj negatīvu ietekmi uz brīvi plūstošām upēm, dabu un cilvēkiem
Daudzas valstis turpina īstenot novecojušus plānus, būvējot lielus hidroelektrostaciju aizsprostus, kas apdraud neskaitāmos ieguvumus, ko cilvēkiem sniedz brīvi plūstošas upes, tādejādi saasinot globālo dabas krīzi, lai gan tagad ir pieejamas labākas atjaunojamās enerģijas ieguves alternatīvas.
Upju ekosistēmu atjaunošana palielina noturību pret plūdiem
Vācijas, Beļģijas un Turcijas iedzīvotāji vēl joprojām nav atguvušies pēc šīs vasaras katastrofālajiem plūdiem. Tai pašā laikā Latvija šovasar piedzīvoja ilgstošu sausuma periodu. Jaunākais Pasaules Dabas Fonda (WWF) ziņojums parāda, kā zaļās infrastruktūras var mazināt šādu notikumu ietekmi uz sabiedrību, dabu un ekonomiku Eiropā.
NVO un zinātnieki vēstulē aicina ministrus iestāties par Baltijas jūru
Šā gada 20.oktobrī visām Baltijas jūras valstīm un Eiropas Savienībai ir paredzēts pieņemt Baltijas jūras rīcības plānu (BSAP), kura mērķis ir panākt Baltijas jūras stāvokļa uzlabošanos.
Pasaules Dabas Fonds uzsāk divus projektus par mencu un zušu krājumu atjaunošanu Baltijas jūras reģionā
Pasaules Dabas Fonds kopā ar citām Baltijas jūras reģiona vides organizācijām saņēmis finansējumu no The Fisheries secretariat (FishSec) un Swedish Institute, lai veiktu izpētes darbu par mencu un zušu krājumu atjaunošanas iespējām, kā arī iesaistītos sabiedrības apziņas veidošanā par Baltijas jūras kritisko ekoloģisko stāvokli. Abus projektus plānots realizēt līdz 2022. gada beigām sadarbībā ar FishSec, Lietuvas dabas fondu un Igaunijas dabas fondu.
Padomi dabai draudzīgai atpūtai pie ūdens
Latvijas vasara ir gana īsa, tāpēc cilvēki maksimāli daudz laika cenšas pavadīt ārā un izbaudīt dažādus ūdens sniegtos priekus – peldes un sauļošanos, piknikus, aktīvo atpūtu uz ūdens. Lai ūdens prieku baudīšana neietekmētu apkārtējo vidi un būtu dabai draudzīga, Pasaules Dabas Fonds kopā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” iniciatīvas “Par tīrām upēm!” ietvaros sniedz padomus, kuru ievērošana mazinās šķietami nekaitīgas atpūtas negatīvo ietekmi uz dabu.
Uzsākta iniciatīva “Par tīrām upēm!” Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanai
Tikai trešdaļa (33%) Latvijas upju ir augstā un labā ekoloģiskajā kvalitātē, tāpēc dabīgā minerālūdens zīmols Mangaļi ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu uzsāk ilgtermiņa projektu “Par tīrām upēm!”, kurā rūpēsies par Latvijas upju tīrības un tecējuma uzlabošanu. Projekta sākumā tiks iegūta informācija par dabīgajiem vai mākslīgi izveidotajiem aizsprostiem Latvijas upēs un veikts vides pētījums ar Pasaules Dabas Fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Latvijas upju tīrības uzlabošana plānota vairāku gadu garumā, taču upju izpētes un sabiedrības izglītošanas posms tiek aizsākts jau šogad.
Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam
Drīzumā Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar saviem priekšlikumiem par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam, kas būs pamats sarunām rudenī starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē. Vēstulē ir izklāstītas kopējās NVO rekomendācijas saistībā ar Baltijas jūras zvejas iespējām 2022. gadam, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktus, zinātniskos ieteikumus nozvejas limitiem, kā arī krājumu sadalījumu ar trešajām valstīm.
Pasaules Dabas Fonds aicina mīlēt jūru ne vien ar vārdiem, bet arī ar darbiem
Lai aicinātu patērētājus izvēlēties jūras produktus atbildīgi un lietot uzturā pēc iespējas dažādākas zivis, jau trešo gadu pēc kārtas Pasaules Dabas Fonds rīko kampaņu “Lai jūra čum un mudž”. Šogad ikviens aicināts “mīlēt jūru ne vien ar vārdiem, bet arī ar darbiem”, izdarot savu izvēli par labu produktiem, kas iegūti, izmantojot likumīgas un ilgtspējīgas zvejas metodes. Pārdomāti iegādāties zivis palīdzēs arī šosezon atjaunotais Zivju gids.
Pasaules eksperti identificē risinājumus savstarpēji saistītajām bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzēm
Šā gada 10. jūnijā tika publicēts starptautisks ANO ekspertu ziņojums “Bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas”, kurā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata krīzes tika apskatītas savstarpējā sinerģijā. Apvienojoties IPBES un IPCC ekspertiem secināts, ka dabas un klimata krīzes ir savstarpēji saistītas, un tās ir jārisina kompleksi.
Ezera ekosistēmas arhitekti 4. daļa
Turpinām iepazīt ezera ekosistēmas arhitektus.Ezera tipiskās barības ķēdes ceturtais un noslēdzošais posms ir plēsīgās zivis. Tās ir zivis, kuras pieauguša īpatņa stadijā lielākoties barojas ar citām zivīm- pat ar savas sugas pārstāvjiem.
Ezera ekosistēmas arhitekti 3. daļa
Ezera barības ķēde parasti sastāv no četriem posmiem. Trešais posms ir miermīlīgās zivis. Tās ir zivis, kuras ar citām zivīm nebarojas, bet ēd cita veida organismus, piemēram, mikroskopiskos vēžveidīgos jeb zooplanktonu. Miermīlīgās zivis caur barošanās procesiem uztur līdzsvarā zooplanktona apjomu, kas tālāk regulē fitoplanktona daudzumu. Tātad - miermīlīgās zivis ir daļa no ezera ekosistēmas uzbūves un arī tās arhitektes!
Ezera ekosistēmas arhitekti 2. daļa
Turpinām iepazīt ezeru ekosistēmu arhitektus! Ezeram tipiskā barības ķēde parasti sastāv no četriem posmiem, kurā otrais posms ir mikroskopiskie vēžveidīgie jeb zooplanktons. Tie ir mazi, caurspīdīgi organismi, kas barojas ar fitoplanktonu.
Ezera ekosistēmas arhitekti 1. daļa
Kas kopīgs Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Gaismas pils” ēkai un ezeram? Tos veidojuši arhitekti ar savu komandu. Kas ir ezera ekosistēmas aizmirstie arhitekti? To mēs pastāstīsim nelielā rakstu un attēlu sērijā.
Pasaules Dabas Fonds aicina atbrīvot Latvijas upes no aizsprostiem
World Wide Fund for Nature (WWF) jaunākajā ziņojumā "Šķēršļu likvidēšanas potenciāls Eiropas upju atjaunošanai" ("The potential of barrier removal to reconnect Europe’s rivers") konstatēts, ka Eiropas upes ir visfragmentētākās pasaulē, jo uz tām atrodas vairāk nekā 1 miljons šķēršļu. Latvijā tie ir 1200 šķēršļi - vidēji viens šķērslis uz katriem 17 km upes. Aizsprostu likvidēšanai ir milzīga loma upes brīvā tecējuma un ekosistēmu atjaunošanā.
Ziņojums: Katra trešā saldūdens zivju suga ir uz izmiršanas robežas
Pasaules saldūdens zivju daudzveidība nodrošina ne tikai pārtiku, bet arī veselībai nepieciešamās uzturvielas un iztiku simtiem miljoniem cilvēku. Šonedēļ publicētais ziņojums Pasaules aizmirstās zivis (World’s Forgotten Fishes), atgādina par saldūdens sugu stāvoklim arvien pieaugošo draudu – viena no trim saldūdens zivju sugām ir uz izmiršanas robežas.
Paldies mūsu partneriem, atbalstītajiem par palīdzību un uzticību 2020. gadā
2020. gads bija citādāks nekā to gaidījām. Tam bija jābūt īpašam gadam, kurā vairākos augsta līmeņa starptautiskos procesos apstiprinātu nozīmīgas vides stratēģijas. Kādas no sanāksmēm ir notikušas, bet lielākā daļa no iecerētā ir pārcelta uz vēlāku laiku. Taču neskatoties uz ierastā ritma izmaiņām, darbi vides aizsardzībā neapstājās. Gluži otrādi – gads ir bijis īpaši darbīgs.
Ētikas kodekss ietekmes uz dabu mazināšanai
Šobrīd, kad aizvien biežāk cilvēki dodas atpūtas pasākumos dabā un daba palīdz risināt veselības problēmas, mums jābūt īpaši atbildīgiem un jāatceras par to, kādu ietekmi individuāli un visi kopā atstājam. Pasaules Dabas Fonds ir sagatavojis ētikas kodeksu, apvienojot deviņus rīcību virzienus, kas palīdzēs dabā gājējiem labāk izprast dažādu paradumu un uzvedības nozīmi dabas saglabāšanā.
Pamestie zvejas rīki – neizzūdošs drauds dabai
Jūrā, upēs un ezeros atstātais zvejas aprīkojums, ko dēvē par spoku tīkliem var turpināt nogalināt ūdeņos mītošās dzīvās radības gadu desmitus un simtus pēc brīža, kad tas nonācis ūdenstilpē. Pamestie zvejas rīki ir nāvējošākais jūras plastmasas atkritumu veids, tāpēc Pasaules Dabas Fonds (WWF) aicina valdības izveidot juridiski saistošu globālu plastmasas atkritumu līgumu, kurš uzsver šo būtisko draudu ūdens dzīvniekiem un biotopiem.
ES lēmumi par 2021. gada nozveju nemazina ekoloģisko krīzi Baltijas jūras reģionā
Vides NVO šorīt atzinīgi vērtē ES zivsaimniecības ministru lēmumu noteikt Baltijas jūras reģiona valstu nozvejas iespējas 2021. gadam saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām astoņiem no desmit Baltijas jūras zivju krājumiem. Lēmums lielā mērā arī atspoguļo stingro Eiropas Komisijas nostāju un brīdina, ka šodien sasniegtais rezultāts joprojām nav pietiekams, lai glābtu reņģu, mencu un Baltijas jūras ekosistēmas stāvokli kopumā [1].
ES neizpilda bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus 2020. gadam
Bioloģiskā daudzveidība visā Eiropas Savienībā (ES) turpina strauji samazināties – vēsta jaunais Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojums Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā. Ziņojums oficiāli apstiprina, ka ES nav sasniegti Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam izvirzītie mērķi. Kā būtiskākie iemesli minēti noplicinošā lauksaimniecība un mežsaimniecība, pilsētu paplašināšanās un piesārņojums [1].
Kā ēdīsim nākotnē – planētai draudzīgs uzturs katras valsts iedzīvotājam
Pasaules Dabas Fonds (WWF) sagatavojis ziņojumu un informatīvo platformu “Planētai draudzīgs uzturs” (planetbaseddiets.panda.org), kas pirmo reizi sniedz 147 valstīm pielāgotus rīkus, lai palīdzētu paātrināt veselīga un ilgtspējīga uztura ieviešanu nacionālā un individuālā līmenī. Ieviešot piedāvātos uztura principus, varam samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 30%, savvaļas dzīvnieku izmiršanu līdz pat 46% un priekšlaicīgas nāves gadījumus līdz pat 20%.
Baltijas jūra nespēj atveseļoties grunts tralēšanas dēļ - WWF pieprasa rīcību no valdībām
Jaunākais Pasaules Dabas Fonda (WWF) ziņojums norāda, ka grunts tralēšanas zvejas metode, kuru galvenokārt izmanto mencu zvejai, būtiski ietekmē Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. WWF aicina Eiropas Komisiju un Baltijas jūras reģiona valstis rīkoties, lai atjaunotu zivju krājumus un bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā.
Lemjot par nozvejas iespējām nākamgad, aicina nepieļaut Baltijas jūras pārzveju
Organizācijas aicina Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības ministrus atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu par 2021. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā un spert soli tālāk, pārtraucot reņģu pārzveju. Pašreizējais Komisijas priekšlikums būs pamats sarunām starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kas notiks 19.-20. oktobrī Luksemburgā. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēs Zemkopības ministrija.
Dzīvās planētas ziņojums: kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku populācijas sarukušas par 68%
Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas* pasaulē mazāk nekā pusgadsimta laikā ir sarukušas vidēji par 68 procentiem, liecina šodien publicētais dabas aizsardzības organizācijas WWF (World Wide Fund for Nature) 13. Dzīvās planētas ziņojums, kas tiek izdots kopš 1998. gada. Populāciju sarukšanas iemesls galvenokārt saistīts ar dabiskās vides zudumu un ekosistēmu noplicināšanu, klimata pārmaiņām.
Pasaulē sarūk saldūdens migrējošo zivju skaits
Kopš 1970. gada saldūdens migrējošo zivju populācijas pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, Eiropā - 93%. Par to liecina pirmais globālais saldūdens migrējošo zivju sugu stāvokļa novērtējums, kuru veikuši WWF, World Fish Migration Foundation un citi. Par vienu no galvenajiem faktoriem migrējošo zivju skaita samazinājumam atzīta brīvi plūstošu upju iznīcināšana aizsprostu būvēšanas dēļ.
Vides organizācijas: Latvijas pēc-COVID atveseļošanas plānos jāiekļauj vides un dabas jautājumi
Šodien, 9. jūlijā, vairākas vides organizācijas dodas vizītē pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces, lai atgādinātu par nepieciešamību pēc-COVID ekonomikas atveseļošanas plānos iekļaut vides un dabas jautājumus. Organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un Zaļā Brīvība – norāda, ka šobrīd Latvijā, pretstatā Eiropas Savienībā notiekošajam šie jautājumi tiek lielā mērā ignorēti. Tikšanās notiks plkst. 13.00, VARAM telpās.
Arvien vairāk restorānu rada videi un jūras ekosistēmai draudzīgākas ēdienkartes
Rīgas restorānu nedēļā pievērsīs uzmanību atbildīgam jūras velšu patēriņam. Vairāki restorāni un biedrība “Jauno pavāru kustība” ir apņēmušies sekot Pasaules Dabas Fonda iniciatīvai “Lai jūra čum un mudž” un piedāvāt saviem klientiem tikai tādas zivis, kuru zveja un audzēšana neatstāj postošu ietekmi uz zivju krājumiem un vidi. Šogad arī Rīgas restorānu nedēļā, kas notiks no 29. jūnija līdz 12. jūlijam, uzņēmēji pievērsīs uzmanību atbildīgam zivju un jūras velšu patēriņam, īpašu uzsvaru liekot uz vietējo produkciju.
ES Ūdens pamatdirektīva netiks mainīta, apstiprina Eiropas Komisija
Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka ES ietekmīgais tiesību akts ūdens jomā - ES Ūdens pamatdirektīva (WFD) - netiks mainīta. Tā vietā ES vides, okeāna un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius ir tieši apstiprinājis nepieciešamību koncentrēties uz Ūdens pamatdirektīvas atbalsta ieviešanu un izpildi.
Pasaules Dabas Fonda ziņojums: daba var būt mūsu antivīruss
Jaunajā ziņojumā “Covid-19: steidzams aicinājums aizsargāt cilvēkus un dabu” Pasaules Dabas Fonds (World Wide Fund for Nature - WWF) identificējis faktorus, kas veicina zoonožu parādīšanos: izmaiņas zemes lietošanā un dabisko ekosistēmu pārveidošana, piemēram, lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācija, dabisko mežu izciršana. WWF aicina steidzami rīkoties, lai izvairītos no turpmākām pandēmijām, kas apdraud cilvēku veselību, valstu drošību un ekonomiku pastāvēšanu.
Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība: Eiropas atgūšanās instruments jāizmanto pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku
19. jūnijā notiks Eiropadomes tikšanās, kurā ES valstu līderi apspriedīs 750 miljardu eiro atgūšanās instrumenta “Next Generation EU” līdzekļu sadalījumu, lai mazinātu COVID-19 radītās negatīvās ietekmes. Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība pirms tikšanās aicinājuši Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu stingri atbalstīt līdzekļu izlietošanu klimatam un dabas resursiem draudzīgas ekonomikas attīstībā un sociālo problēmu risināšanā.
Pasaules Dabas Fonds uzsāk kampaņu “Sargi zuti ar aizvērtu muti!”
Aicina sargāt Eiropas zušus no izzušanas, izvēloties vietējās saldūdens zivis Lai novērstu sugas izzušanu, Pasaules Dabas fonds aicina sabiedrību sargāt Eiropas zušus ar aizvērtām mutēm – tos neēdot. Zušus, kas jau vairākus gadus ir apdraudēta suga, gan patērētāji, gan uzņēmēji var glābt, dažādojot ēdienkarti, izvēloties vietējās saldūdens zivis un atbalstot pašmāju zvejniekus.
'Rimi' visā Baltijā pārtrauc Pasaules Dabas fonda Sarkanā saraksta zivju iegādi
No 1. jūnija Rimi visās Baltijas valstīs pārtrauc iepirkt zivis no Pasaules Dabas Fonda izstrādātā “Zivju gida” Sarkanā saraksta.
Baltijas jūras reģiona valstīm Baltijas jūras rīcības plāns jāņem vērā nopietnāk
Šonedēļ, no 3. līdz 5. martam, HELCOM ieinteresēto personu konferencē un augsta līmeņa sanāksmē[1] Coalition Clean Baltic (CCB) un Pasaules Dabas Fonda (WWF) Baltijas ekoreģiona programma prezentēja kopīgi izstrādātu “Ēnu plānu”[2], reaģējot uz šobrīd notiekošo Baltijas jūras rīcības plāna atjaunināšanas procesu[3]. Izstrādātajā Ēnu plānā iekļautas NVO rekomendācijas visās jomās, kas ir iekļautas pašreizējā Baltijas jūras rīcības plānā.
Uz mūsu šķīvjiem – sabrūkošas ekosistēmas
ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri tiekas 2019. gada 16. un 17. decembrī Briselē, lai vienotos par vispārēju pieeju attiecībā uz Baltijas austrumu mencām, apmainītos ar viedokļiem par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu paketi un apspriestu Komisijas paziņojumu "Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus".
Kāds sakars svētkiem ar vidi? Diskusija īpaši tiem, kuri rīko pasākumus un svin svētkus
Turpinot un noslēdzot 2019. gada diskusiju ciklu “Kāds sakars?”, aicinām uz sarunu par atbildīgu svētku svinēšanu un videi draudzīgu pasākumu rīkošanu.
PDF būs atbalsts videi draudzīgāka zivju patēriņa stimulēšanai
Pasaules Dabas fonds (PDF) ir ieguvis Swedish Postcode Foundation finansiālu atbalstu, lai laikā posmā līdz 2021. gadam Latvijā realizētu dažādas aktivitātes ar mērķi samazināt apdraudēto zivju sugu patēriņu, tā vietā veicinot videi draudzīgas zivju un jūras produktu izvēles.
Pētījums: Latvijas iedzīvotāji, iegādājoties zivis un jūras produktus, priekšroku dod garšas kārpiņu apmierinājumam
66% savvaļas zivju krājumu tiek zvejoti gandrīz maksimālā apjomā un 33% zivju krājumu jau ir pārzvejoti. Pieprasījums pēc zivīm un jūras produktiem 50 gadu laikā ir divkāršojies, un tas turpina pieaugt. Jūras krājumi nav bezgalīgi, un tieši patērētāji ir tie, kas ietekmē to, kādas zivis tiek zvejotas. Lai arī nākotnē mēs varētu ēst zivis, Pasaules Dabas Fonds kampaņas Lai jūra čum un mudž ietvaros ir noskaidrojis, kādi ir Latvijas iedzīvotāju zivju un jūras produktu iegādes un patēriņa paradumi. Vai Latvijas iedzīvotāji, izvēloties zivis un jūras produktus, pievērš uzmanību produkta ieguves veidam?
Aicinām sabiedriskās ēdināšanas sektoru pievienoties kustībai Lai jūra čum un mudž
Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Baltijas jūras stāvokli būtiski ietekmē nozveja, lauksaimniecība, rūpniecība, kā arī neattīrīti notekūdeņi no mājsaimniecībām. Restorāni “Restorāns 3”, 3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”, “Buržujs” un “Kest” ir pirmie, kas pievienojas Pasaules Dabas Fonda kustībai Lai jūra čum un mudž, lai veicinātu sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu. Kampaņas ietvaros restorāni saviem apmeklētājiem apņemas piedāvāt videi draudzīgas zivju un jūras velšu ēdienu izvēles, kā arī atteikties no Baltijas jūras mencas un Eiropas zuša patēriņa.
PDF aicina atteikties no Baltijas mencas un Eiropas zuša patēriņa
Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.
ES zivsaimniecības ministri ignorē ES likumdošanu un zivju spēju atjaunoties
15. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (AGRIFISH) sanāksmē Luksemburgā dalībvalstis vienojās par nozvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā. Šī vienošanās nosaka, cik daudz un ar kādiem noteikumiem komersanti varēs zvejot 10 komerciāli nozīmīgākos zivju krājumus Baltijas jūrā 2020. gadā.
Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā
30. augustā Eiropas Komisija (EK) izziņoja savus priekšlikumus par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadam. Pašreizējais priekšlikums būs pamats sarunām starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kas norisināsies nākamnedēļ, 14. un 15. oktobrī, Luksemburgā. Aicinām Zemkopības ministru K. Gerhardu pieņemt lēmumu par labu Baltijas jūrai.
Eiropas Komisija neizrāda atbalstu ilgtspējīgai zivju resursu nozvejai Baltijas jūrā, kuras aizsardzība eksistē vien “uz papīra”
Eiropas Komisijas priekšlikums par 2020. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā neatbilst Kopējās Zivsaimniecības politikas (KZP) noteiktajām prasībām un zinātnieku rekomendācijām, bet Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas eksistē vien “uz papīra” – tās bioloģiskā daudzveidība netiek aizsargāta efektīvi.
Notekūdeņu iekārtas avārijas dēļ Baltijas jūrā vienas sekundes laikā ieplūst 3000 litru piesārņota ūdens
Varšavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas “Czajka” avārijas rezultātā no 28. augusta plkst. 8:00 pirmo 15 stundu laikā Vislas upē, un tālāk – Baltijas jūrā, ieplūduši apmēram 160 000 kubikmetri, kas ir pielīdzināms 64 Olimpiskajiem peldbaseiniem.
Eiropas Komisija aizliedz zvejot austrumu Baltijas mencas līdz gada beigām
Eiropas Komisija nolēma par austrumu Baltijas mencu zvejas aizliegumu - solis pareizajā virzienā, bet vai ar to pietiek?
Kāpēc neēst Baltijas mencu joprojām ir jēdzīgi?
Aicinot sabiedrību pievienoties kustībai “Lai jūra čum un mudž!”, manām, ka veidojas diskusija par kampaņas mērķiem un būtību. Ir labi, ka mūsu aicinājums izvēlēties alternatīvas Baltijas mencai, ir pamanīts. Tomēr vēlamies vērst uzmanību uz dažiem publiskajā telpā esošajiem maldus ceļiem.
PDF būs atbalsts videi draudzīgāka zivju patēriņa stimulēšanai
Pasaules Dabas fonds (PDF) ir ieguvis Swedish Postcode Foundation finansiālu atbalstu, lai laikā posmā līdz 2021. gadam Latvijā realizētu dažādas aktivitātes ar mērķi samazināt apdraudēto zivju sugu patēriņu, tā vietā veicinot videi draudzīgas zivju un jūras produktu izvēles.
Seko mūsu jaunumiem
