Jaunumi

Ētikas kodekss ietekmes uz dabu mazināšanai

Šobrīd, kad aizvien biežāk cilvēki dodas atpūtas pasākumos dabā un daba palīdz risināt veselības problēmas, mums jābūt īpaši atbildīgiem un jāatceras par to, kādu ietekmi individuāli un visi kopā atstājam. Pasaules Dabas Fonds ir sagatavojis ētikas kodeksu, apvienojot deviņus rīcību virzienus, kas palīdzēs dabā gājējiem labāk izprast dažādu paradumu un uzvedības nozīmi dabas saglabāšanā.

Lasīt vairāk

Pamestie zvejas rīki – neizzūdošs drauds dabai

Jūrā, upēs un ezeros atstātais zvejas aprīkojums, ko dēvē par spoku tīkliem var turpināt nogalināt ūdeņos mītošās dzīvās radības gadu desmitus un simtus pēc brīža, kad tas nonācis ūdenstilpē. Pamestie zvejas rīki ir nāvējošākais jūras plastmasas atkritumu veids, tāpēc Pasaules Dabas Fonds (WWF) aicina valdības izveidot juridiski saistošu globālu plastmasas atkritumu līgumu, kurš uzsver šo būtisko draudu ūdens dzīvniekiem un biotopiem.

Lasīt vairāk

ES lēmumi par 2021. gada nozveju nemazina ekoloģisko krīzi Baltijas jūras reģionā

Vides NVO šorīt atzinīgi vērtē ES zivsaimniecības ministru lēmumu noteikt Baltijas jūras reģiona valstu nozvejas iespējas 2021. gadam saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām astoņiem no desmit Baltijas jūras zivju krājumiem. Lēmums lielā mērā arī atspoguļo stingro Eiropas Komisijas nostāju un brīdina, ka šodien sasniegtais rezultāts joprojām nav pietiekams, lai glābtu reņģu, mencu un Baltijas jūras ekosistēmas stāvokli kopumā [1].

Lasīt vairāk

ES neizpilda bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus 2020. gadam

Bioloģiskā daudzveidība visā Eiropas Savienībā (ES) turpina strauji samazināties – vēsta jaunais Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojums Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā. Ziņojums oficiāli apstiprina, ka ES nav sasniegti Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam izvirzītie mērķi. Kā būtiskākie iemesli minēti noplicinošā lauksaimniecība un mežsaimniecība, pilsētu paplašināšanās un piesārņojums [1].

Lasīt vairāk

Kā ēdīsim nākotnē – planētai draudzīgs uzturs katras valsts iedzīvotājam

Pasaules Dabas Fonds (WWF) sagatavojis ziņojumu un informatīvo platformu “Planētai draudzīgs uzturs” (planetbaseddiets.panda.org), kas pirmo reizi sniedz 147 valstīm pielāgotus rīkus, lai palīdzētu paātrināt veselīga un ilgtspējīga uztura ieviešanu nacionālā un individuālā līmenī. Ieviešot piedāvātos uztura principus, varam samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 30%, savvaļas dzīvnieku izmiršanu līdz pat 46% un priekšlaicīgas nāves gadījumus līdz pat 20%.

Lasīt vairāk

Baltijas jūra nespēj atveseļoties grunts tralēšanas dēļ - WWF pieprasa rīcību no valdībām

Jaunākais Pasaules Dabas Fonda (WWF) ziņojums norāda, ka grunts tralēšanas zvejas metode, kuru galvenokārt izmanto mencu zvejai, būtiski ietekmē Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. WWF aicina Eiropas Komisiju un Baltijas jūras reģiona valstis rīkoties, lai atjaunotu zivju krājumus un bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā.

Lasīt vairāk

Lemjot par nozvejas iespējām nākamgad, aicina nepieļaut Baltijas jūras pārzveju

Organizācijas aicina Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības ministrus atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu par 2021. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā un spert soli tālāk, pārtraucot reņģu pārzveju. Pašreizējais Komisijas priekšlikums būs pamats sarunām starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kas notiks 19.-20. oktobrī Luksemburgā. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēs Zemkopības ministrija.

Lasīt vairāk

Dzīvās planētas ziņojums: kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku populācijas sarukušas par 68%

Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas* pasaulē mazāk nekā pusgadsimta laikā ir sarukušas vidēji par 68 procentiem, liecina šodien publicētais dabas aizsardzības organizācijas WWF (World Wide Fund for Nature) 13. Dzīvās planētas ziņojums, kas tiek izdots kopš 1998. gada. Populāciju sarukšanas iemesls galvenokārt saistīts ar dabiskās vides zudumu un ekosistēmu noplicināšanu, klimata pārmaiņām.

Lasīt vairāk

Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93%

Kopš 1970. gada saldūdens migrējošo zivju populācijas pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, Eiropā - 93%. Par to liecina pirmais globālais saldūdens migrējošo zivju sugu stāvokļa novērtējums, kuru veikuši WWF, World Fish Migration Foundation un citi. Par vienu no galvenajiem faktoriem migrējošo zivju skaita samazinājumam atzīta brīvi plūstošu upju iznīcināšana aizsprostu būvēšanas dēļ.

Lasīt vairāk

Vides organizācijas: Latvijas pēc-COVID atveseļošanas plānos jāiekļauj vides un dabas jautājumi

Šodien, 9. jūlijā, vairākas vides organizācijas dodas vizītē pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces, lai atgādinātu par nepieciešamību pēc-COVID ekonomikas atveseļošanas plānos iekļaut vides un dabas jautājumus. Organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un Zaļā Brīvība – norāda, ka šobrīd Latvijā, pretstatā Eiropas Savienībā notiekošajam šie jautājumi tiek lielā mērā ignorēti. Tikšanās notiks plkst. 13.00, VARAM telpās.

Lasīt vairāk

Arvien vairāk restorānu rada videi un jūras ekosistēmai draudzīgākas ēdienkartes

Rīgas restorānu nedēļā pievērsīs uzmanību atbildīgam jūras velšu patēriņam. Vairāki restorāni un biedrība “Jauno pavāru kustība” ir apņēmušies sekot Pasaules Dabas Fonda iniciatīvai “Lai jūra čum un mudž” un piedāvāt saviem klientiem tikai tādas zivis, kuru zveja un audzēšana neatstāj postošu ietekmi uz zivju krājumiem un vidi. Šogad arī Rīgas restorānu nedēļā, kas notiks no 29. jūnija līdz 12. jūlijam, uzņēmēji pievērsīs uzmanību atbildīgam zivju un jūras velšu patēriņam, īpašu uzsvaru liekot uz vietējo produkciju.

Lasīt vairāk

ES Ūdens pamatdirektīva netiks mainīta, apstiprina Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka ES ietekmīgais tiesību akts ūdens jomā - ES Ūdens pamatdirektīva (WFD) - netiks mainīta. Tā vietā ES vides, okeāna un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius ir tieši apstiprinājis nepieciešamību koncentrēties uz Ūdens pamatdirektīvas atbalsta ieviešanu un izpildi.

Lasīt vairāk

Pasaules Dabas Fonda ziņojums: daba var būt mūsu antivīruss

Jaunajā ziņojumā “Covid-19: steidzams aicinājums aizsargāt cilvēkus un dabu” Pasaules Dabas Fonds (World Wide Fund for Nature - WWF) identificējis faktorus, kas veicina zoonožu parādīšanos: izmaiņas zemes lietošanā un dabisko ekosistēmu pārveidošana, piemēram, lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācija, dabisko mežu izciršana. WWF aicina steidzami rīkoties, lai izvairītos no turpmākām pandēmijām, kas apdraud cilvēku veselību, valstu drošību un ekonomiku pastāvēšanu.

Lasīt vairāk

Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība: Eiropas atgūšanās instruments jāizmanto pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku

19. jūnijā notiks Eiropadomes tikšanās, kurā ES valstu līderi apspriedīs 750 miljardu eiro atgūšanās instrumenta “Next Generation EU” līdzekļu sadalījumu, lai mazinātu COVID-19 radītās negatīvās ietekmes. Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība pirms tikšanās aicinājuši Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu stingri atbalstīt līdzekļu izlietošanu klimatam un dabas resursiem draudzīgas ekonomikas attīstībā un sociālo problēmu risināšanā.

Lasīt vairāk

Pasaules Dabas Fonds uzsāk kampaņu “Sargi zuti ar aizvērtu muti!”

Aicina sargāt Eiropas zušus no izzušanas, izvēloties vietējās saldūdens zivis Lai novērstu sugas izzušanu, Pasaules Dabas fonds aicina sabiedrību sargāt Eiropas zušus ar aizvērtām mutēm – tos neēdot. Zušus, kas jau vairākus gadus ir apdraudēta suga, gan patērētāji, gan uzņēmēji var glābt, dažādojot ēdienkarti, izvēloties vietējās saldūdens zivis un atbalstot pašmāju zvejniekus.

Lasīt vairāk

'Rimi' visā Baltijā pārtrauc Pasaules Dabas fonda Sarkanā saraksta zivju iegādi

No 1. jūnija Rimi visās Baltijas valstīs pārtrauc iepirkt zivis no Pasaules Dabas Fonda izstrādātā “Zivju gida” Sarkanā saraksta.

Lasīt vairāk

Baltijas jūras reģiona valstīm Baltijas jūras rīcības plāns jāņem vērā nopietnāk

Šonedēļ, no 3. līdz 5. martam, HELCOM ieinteresēto personu konferencē un augsta līmeņa sanāksmē[1] Coalition Clean Baltic (CCB) un Pasaules Dabas Fonda (WWF) Baltijas ekoreģiona programma prezentēja kopīgi izstrādātu “Ēnu plānu”[2], reaģējot uz šobrīd notiekošo Baltijas jūras rīcības plāna atjaunināšanas procesu[3]. Izstrādātajā Ēnu plānā iekļautas NVO rekomendācijas visās jomās, kas ir iekļautas pašreizējā Baltijas jūras rīcības plānā.

Lasīt vairāk

Uz mūsu šķīvjiem – sabrūkošas ekosistēmas

ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri tiekas 2019. gada 16. un 17. decembrī Briselē, lai vienotos par vispārēju pieeju attiecībā uz Baltijas austrumu mencām, apmainītos ar viedokļiem par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu paketi un apspriestu Komisijas paziņojumu "Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus".

Lasīt vairāk

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji, iegādājoties zivis un jūras produktus, priekšroku dod garšas kārpiņu apmierinājumam

66% savvaļas zivju krājumu tiek zvejoti gandrīz maksimālā apjomā un 33% zivju krājumu jau ir pārzvejoti. Pieprasījums pēc zivīm un jūras produktiem 50 gadu laikā ir divkāršojies, un tas turpina pieaugt. Jūras krājumi nav bezgalīgi, un tieši patērētāji ir tie, kas ietekmē to, kādas zivis tiek zvejotas. Lai arī nākotnē mēs varētu ēst zivis, Pasaules Dabas Fonds kampaņas Lai jūra čum un mudž ietvaros ir noskaidrojis, kādi ir Latvijas iedzīvotāju zivju un jūras produktu iegādes un patēriņa paradumi. Vai Latvijas iedzīvotāji, izvēloties zivis un jūras produktus, pievērš uzmanību produkta ieguves veidam?

Lasīt vairāk

Aicinām sabiedriskās ēdināšanas sektoru pievienoties kustībai Lai jūra čum un mudž

Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Baltijas jūras stāvokli būtiski ietekmē nozveja, lauksaimniecība, rūpniecība, kā arī neattīrīti notekūdeņi no mājsaimniecībām. Restorāni “Restorāns 3”, 3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”, “Buržujs” un “Kest” ir pirmie, kas pievienojas Pasaules Dabas Fonda kustībai Lai jūra čum un mudž, lai veicinātu sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu. Kampaņas ietvaros restorāni saviem apmeklētājiem apņemas piedāvāt videi draudzīgas zivju un jūras velšu ēdienu izvēles, kā arī atteikties no Baltijas jūras mencas un Eiropas zuša patēriņa.

Lasīt vairāk

ES zivsaimniecības ministri ignorē ES likumdošanu un zivju spēju atjaunoties

15. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (AGRIFISH) sanāksmē Luksemburgā dalībvalstis vienojās par nozvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā. Šī vienošanās nosaka, cik daudz un ar kādiem noteikumiem komersanti varēs zvejot 10 komerciāli nozīmīgākos zivju krājumus Baltijas jūrā 2020. gadā.

Lasīt vairāk

Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā

30. augustā Eiropas Komisija (EK) izziņoja savus priekšlikumus par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadam. Pašreizējais priekšlikums būs pamats sarunām starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kas norisināsies nākamnedēļ, 14. un 15. oktobrī, Luksemburgā. Aicinām Zemkopības ministru K. Gerhardu pieņemt lēmumu par labu Baltijas jūrai.

Lasīt vairāk

Eiropas Komisija neizrāda atbalstu ilgtspējīgai zivju resursu nozvejai Baltijas jūrā, kuras aizsardzība eksistē vien “uz papīra”

Eiropas Komisijas priekšlikums par 2020. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā neatbilst Kopējās Zivsaimniecības politikas (KZP) noteiktajām prasībām un zinātnieku rekomendācijām, bet Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas eksistē vien “uz papīra” – tās bioloģiskā daudzveidība netiek aizsargāta efektīvi.

Lasīt vairāk

Eiropas Komisija aizliedz zvejot austrumu Baltijas mencas līdz gada beigām

Eiropas Komisija nolēma par austrumu Baltijas mencu zvejas aizliegumu - solis pareizajā virzienā, bet vai ar to pietiek?

Lasīt vairāk

Kāpēc neēst Baltijas mencu joprojām ir jēdzīgi?

Aicinot sabiedrību pievienoties kustībai “Lai jūra čum un mudž!”, manām, ka veidojas diskusija par kampaņas mērķiem un būtību. Ir labi, ka mūsu aicinājums izvēlēties alternatīvas Baltijas mencai, ir pamanīts. Tomēr vēlamies vērst uzmanību uz dažiem publiskajā telpā esošajiem maldus ceļiem.

Lasīt vairāk

PDF aicina atteikties no Baltijas mencas un Eiropas zuša patēriņa

Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.

Lasīt vairāk

Seko mūsu jaunumiem