Zvejas aprīkojums un nozvejas metodes

Traļi, vadi un dragas

Tie ir aktīva veida zvejas rīki, ko velk kuģis.

Pelaģiskais tralis (midwater otter trawl) ir aktīvs piltuvveida tīkla zvejas rīks, kas noslēdzas ar āmi un paredzēts pelaģisko zivju zvejošanai. Trali velk viens vai divi (dvīņu tralis) zvejas kuģi un tā horizontālo atvērumu nodrošina traļa durvis. Traļa vertikālo atvērumu nodrošina bojas.

Grunts tralis (bottom otter trawl) ir aktīvs piltuvveida zvejas rīks, kas noslēdzas ar āmi un kas parasti veidots no vairākiem paneļiem un paredzēts piegrunts vai uz grunts mītošu zivju zvejošanai. Parasti to velk viens zvejas kuģis. Traļa horizontālo atveri nodrošina traļa durvis. Grunts traļa vertikālo atvērumu nodrošina bojas augšējā paneļa priekšpuse, kas ir, salīdzinot ar apakšējo paneli, pagarināta, lai izvairītos no zivju izbēgšanas uz augšu. Savukārt apakšējā paneļa priekšējā malā atkarībā no grunts tipa var būt aprīkota ar smagumiem, kas nodrošina saskari ar grunti vai akmeņus pārlecošiem ruļļiem (rock hopper). Traļa sānu paneļi ir pagarināti, veidojot spārnus. Zvejojot ar grunts traļiem, var būt liela ietekme uz vidi un tie var nodarīt ievērojamu kaitējumu jūras grunts biotopiem.

Velkamais vads vai “Dāņu vads” (Danish seine) - ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko vada no kuģa ar divām garām virvēm (vada virvēm) un kas konstruēts tā, lai virzītu zivis uz vada atvērumu. Šis zvejas rīks, kas ir izgatavots no linuma un pēc konstrukcijas un lieluma ir līdzīgs grunts tralim, sastāv no diviem gariem spārniem, pamatdaļas un maisa (āmja).

Rāmja tralis (beam trawl) ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošinatērauda vai koka stienis (rāmis), kura linums ir aprīkots ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm un kuru aktīvi velk pa grunti.

Draga (dredges) ir zvejas rīks, kurus aktīvi velk vai nu ar kuģa galvenā dzinēja jaudu (kuģa draga), vai ar motorizētu vinču no noenkurota kuģa (mehanizēta draga), lai zvejotu gliemenes, vēderkājus vai sūkļus. Tie sastāv no linuma maisa vai metāla groza, kas piestiprināts pie stingra dažādas formas un lieluma rāmja vai stieņa, kura apakšējā daļā var būt noapaļots, noasināts vai zobains skrāpis, un kas var būt aprīkots ar sliecēm un gremdējošām plāksnēm. Draga nodara lielus postījumus jūras gruntij, jo to burtiski uzar.

Tīkli

Žaunu tīkli (gillnets). Ir tīkls, kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes. Ar to nozvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas ieķeras linuma acīs, un tas ir nostiprināts vai arī to var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts. Šo rīku izmanto daudzu pārtikā lietojamo zivju zvejošanai. Linuma acu izmērs ļauj izvairīties no pārāk mazu, jaunu vai pārāk lielu zivju noķeršanas. Tomēr, neraugoties uz savu selektivitāti, šis aprīkojums tomēr var izraisīt neplānotu piezveju, piemēram, roņus, delfīnus un nirstošos jūras putnus, kas sapinas tīklos. Otra liela problēma ir t.s. „spoku tīkli” - zvejniekiem pazudušie zvejas tīkli, kas paliek ūdenī un turpina ķert zivis. No sintētiskajām šķiedrām gatavotie tīkli ūdenī nesadalās un var tajā atrasties vēl ļoti ilgu laiku.

Driftertīkli (driftnets) ir tīkli, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur ar pludiņiem un kas kustas līdz ar straumi uz priekšu. Šie tīkli var būt pat vairākus kilometrus gari. Driftertīklus izmanto siļķu, lašu un makreļu zvejā atklātā jūrā/okeānā, bet Baltijas jūrā šie tīkli ir aizliegti kopš 2008. gada.

Riņķvads (purse seine) ir lielākais no zvejas tīklu rīkiem. Riņķvads ir liels tīkls, ko apvelk ap zivju baru, pēc tam tīklu apakšmalā savelk kopā un ar iekšā noķertajām zivīm tas tiek izcelts no ūdens. Riņķvadu izmanto tunzivju, siļķu, brētliņu un makreļu zvejā.

Šie ir pasīvi zvejas rīki un tos novieto seklā ūdenī uz grunts, un tajos kā piezveja iekļūst arī citas zivis un ūdensdzīvnieki.

Zivju murdi (trap nets un fyke nets). Stacionārs krātiņa tipa zvejas rīks, kas sastāv no sētas, spārniem, aploka un viena vai diviem iecirkņiem ar āmi Mazāka izmēra murdus bieži vien kopā saliek vairākus murdus, izveidojot garāku murdu ķēdi.

Krātiņi (cages) ir cilindra vai taisnstūra formas būri, ko izmanto vēžu, omāru un krabju zvejošanai.

Āķu zveja

Zveja ar āķi (hook and line). Zvejas rīku izmanto makšķerauklu ar vienu vai vairākiem āķiem. Šo metodi bieži lieto tur, kur nav iespējams zvejot ar traļiem vai zveja orientēta uz plēsējsugām. Šādu āķu zveju nevar vadīt un līdz ar to ietekmēt, kādu sugu zivis un jūras iemītnieki tiks noķerti .

Āķu jeda (longline). Pie auklas piestiprināti āķi ar ēsmu, apmēram 1 – 3 m attālumā viens no otra. Jedas kopējais garums var būt no dažiem simtiem metru piekrastes zvejā līdz vairāk kā piecām jūdzēm liela mēroga, mehanizētā zivju zvejā. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos.

Āķu zveja ar makšķeri (poll & line). Zvejas rīks sastāv makšķeres kāta, kuram pievienota aukla ar āķi. Makšķere var būt izgatavota no koka, bambusa vai stiklšķiedras. Āķim tiek uzlikta ēsmas zivtiņa. Rūpnieciskajā zvejā tā galvenokārt ir automatizēta. Kad mērķa zivju bars tiek atrasts, kuģis apstājas vai lēni pārvietojas un zveja tiek uzsākta. Mērķa zivis ir tunzivis un citas lielas pelaģiskās zivis. Vienā reizē ar makšķeri noķer vienu zivi.

Āķu zveja ar rokām (handline). Līdzīga āķu zvejai ar makšķeri, bet aukla tiek turēta ar rokām, laivai stāvot uz vietas vai lēni pārvietojoties. Kad zivs pieķeras, tad tā tiek izvilkta ar rokām vai ar vinčas palīdzību.

Velcēšana (trolling). Zvejas veids, kad zvejā katrs makšķerkāts aprīkots ar spoli, tiek izmantotas izmanto dabīgo vai mākslīgu ēsmu un tās tiek vilktas aiz laivas ūdens virsējos slāņos vai zināmā dziļumā. Parasti zvejas laiva velk vienlaicīgi vairākas auklas, kas pievienotas vairākiem makšķerkātiem, lai nodrošinātu auklu velcēšanu atstatus no laivas.