Haizivis un rajas ir skrimšļzivis – to skelets veidots no skrimšļa, nevis kauliem kā citām zivīm.
Pasaules okeānus apdzīvo vismaz 400 sugas haizivju, lielākā no tām ir vaļhaizivs, kas pieaugusi ir pasažieru autobusa garumā, un mazākā - pundurhaizivs, kas ietilpst cilvēka plaukstā. Sastopamas arī 4-5 saldūdens haizivju sugas, kas apdzīvo Indijas un Dienvidaustrumāzijas upes, bet, cilvēka ietekmes rezultātā, tās ir gandrīz izmirušas. Baltijas jūrā haizivis nav novērotas, tikmēr Ziemeļjūru apdzīvo vairākas haizivju sugas.
Pasaules ūdeņus apdzīvo vairāk kā 600 sugas raju. Lielākā un pazīstamākā ir “mantas” raja, jeb velnraja. Tās “spārnu izplētums” sasniedz 7 metrus, bet, par spīti draudīgajam izskatam un nosaukumam, velnraja barojas ar mikroskopiskiem vēzīšiem, filtrējot ūdeni caur žaunām.
Vislielāko apdraudējumu haizivju un raju resursiem rada pārzveja. Haizivju spuras daudzās valstīs tiek uzskatītas par delikatesi un miljoniem haizivju katru gadu iet bojā, lai nodrošinātu lielo pieprasījumu. Daudzās valstīs spuru ieguve ir stingri regulēta vai pilnībā aizliegta.
Liels skaits haizivju un raju mirst, iepinušās tīklos, kas paredzēti citu zivju iegūšanai. Zvejojot haizivis un rajas tropu ūdeņos, netīšām tiek notverti un ievainoti arī bruņurupuči, putni un jūras zīdītāji.
Virkne sugu ir ierindotas gan Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā sarakstā, gan Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES).