Akmeņplekste jeb āte

Scophthalmus maximus 

Akmeņplekste jeb āte
Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv un Scandinavian Fishing Year Book – scandposters.com
Neēdiet!
Ja nozvejota ar traļiem vai tīkliem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.
Uzmanīgi!
  • Ja audzētas Spānijā vai Francijā. 

  • Ja nozvejota ar tīkliem Ziemeļjūrā.
Ēdiet uz veselību!
  • Ja audzēts recirkulācijas sistēmās Nīderlandē.

Akmeņplekste ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā. Tā barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un gliemenēm. 

Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Baltijas jūrā akmeņplekstes minimālais nozvejas garums ir 30 cm.  Tiek audzēta arī akvakultūrā.

Akmeņplekste ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā. Tā barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un gliemenēm. 

Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Baltijas jūrā akmeņplekstes minimālais nozvejas garums ir 30 cm.  Tiek audzēta arī akvakultūrā.