Menca

Gadus morhua 

Menca
Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv un Scandinavian Fishing Year Book – scandposters.com
Neēdiet!
  • Ja nozvejota neatkarīgi no zvejas veida un vietas (skatīt izzņēmumus zemāk).
Uzmanīgi!
  • Ja nozvejota ar žaunu tīkliem, pelaģisko trali vai āķu jedām Barenca jūrā vai Norvēģu jūrā.
Ēdiet uz veselību!
  • Ja iegūta saskaņā ar MSC sertifikātu.

Mencas dzīvo aukstā ūdenī Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, 500–600 m dziļumā. Tās var veikt līdz pat 200 km garu ceļu starp nārstošanas un barošanās vietām. Menca var sasniegt pat 2 m garumu un 90 kg svaru. Nārstošanai mencas ir nobriedušas, kad sasniegušas 40–60 cm garumu. Sastopamas no Barenca jūras līdz pat Francijas rietumkrastam. Baltijas jūrā uz austrumiem un rietumiem no Bornholmas salas sastopamas divas mencu populācijas, kas nārsto dažādos gadalaikos. 

Menca ir viens no nozīmīgākajiem zvejas objektiem Atlantijas okeānā un Baltijas jūrā, kur tās minimālais nozvejas garums ir 35 cm. Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) dati liecina, ka Baltijas jūras austrumu populācijas mencas resursi ir kritiskā stāvoklī. Savukārt, Baltijas jūras rietumu populācijas mencu resursi tiek ilggadīgi pārzvejoti.  

Baltijas jūras mencu resursi ir atkarīgi arī no citiem faktoriem, viens no svarīgākajiem – sāļa un ar skābekli piesātināta ūdens pieplūde no Ziemeļjūras. Sāļāks un ar skābekli bagāts ūdens nodrošina labvēlīgus apstākļus mencu nārstam. Skābekļa daudzums Baltijas jūras dziļumā pēdējos gadu desmitos samazinājies arī cilvēka izraisītas eitrofikācijas rezultātā.

Mencas dzīvo aukstā ūdenī Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, 500–600 m dziļumā. Tās var veikt līdz pat 200 km garu ceļu starp nārstošanas un barošanās vietām. Menca var sasniegt pat 2 m garumu un 90 kg svaru. Nārstošanai mencas ir nobriedušas, kad sasniegušas 40–60 cm garumu. Sastopamas no Barenca jūras līdz pat Francijas rietumkrastam. Baltijas jūrā uz austrumiem un rietumiem no Bornholmas salas sastopamas divas mencu populācijas, kas nārsto dažādos gadalaikos. 

Menca ir viens no nozīmīgākajiem zvejas objektiem Atlantijas okeānā un Baltijas jūrā, kur tās minimālais nozvejas garums ir 35 cm. Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) dati liecina, ka Baltijas jūras austrumu populācijas mencas resursi ir kritiskā stāvoklī. Savukārt, Baltijas jūras rietumu populācijas mencu resursi tiek ilggadīgi pārzvejoti.  

Baltijas jūras mencu resursi ir atkarīgi arī no citiem faktoriem, viens no svarīgākajiem – sāļa un ar skābekli piesātināta ūdens pieplūde no Ziemeļjūras. Sāļāks un ar skābekli bagāts ūdens nodrošina labvēlīgus apstākļus mencu nārstam. Skābekļa daudzums Baltijas jūras dziļumā pēdējos gadu desmitos samazinājies arī cilvēka izraisītas eitrofikācijas rezultātā.