Pangasija

Pangasiidae sp.

Pangasija
Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv un Scandinavian Fishing Year Book – scandposters.com
Neēdiet!
  • Konvencionāli audzēta Āzijā.
Ēdiet uz veselību!
  • Ja audzēta audzētavā ar ASC sertifikātu.

Pangasijas dabā sastopamas Dienvidaustrumāzijā - Mekongas upes baseinā un citās lielās upēs. Pangasijas ir visēdājas, tās barojas gan ar augiem, gan bezmugurkaulniekiem un citām zivīm. Dažkārt pangasijas dabā var sasniegt pat 1,5 metru garumu.  

Savvaļā mītošu pangasiju ir palicis pavisam maz. Tomēr, līdzīgi kā tilapijas, pangasijas Āzijā masveidīgi audzē akvakultūrā. Vairums pangasiju tiek audzētas dīķos un upēs iegremdētos krātiņos jeb sprostos. Akvakultūras saimniecības Āzijā tiek slikti kontrolētas un to darbībai ir negatīva ietekme uz vidi un cilvēka veselību. Saimniecības lieto neskaidras izcelsmes, zemas kvalitātes barību, kas piesārņo dabiskos ūdeņus; izbūvējot audzētavas, tiek iznīcinātas dabiskas ekosistēmas; zivis tiek profilaktiski barotas ar medikamentiem, kas uzkrājas to gaļā un nonāk cilvēka uzturā.  

Šobrīd pangasiju saimniecībās notiek straujas pārmaiņas. Pieprasījums pēc pangasijām attīstības un jaunattīstības valstīs samazinās un saimniecības cenšas samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas ļauj iegūt Akvakultūras pārvaldības sertifikātu (Aquaculture Stewardship Council jeb ASC certificate) un ir svarīgs solis, lai šīs zivis vēl plašāk tirgotu Eiropā un Ziemeļamerikā.

Pangasijas dabā sastopamas Dienvidaustrumāzijā - Mekongas upes baseinā un citās lielās upēs. Pangasijas ir visēdājas, tās barojas gan ar augiem, gan bezmugurkaulniekiem un citām zivīm. Dažkārt pangasijas dabā var sasniegt pat 1,5 metru garumu.  

Savvaļā mītošu pangasiju ir palicis pavisam maz. Tomēr, līdzīgi kā tilapijas, pangasijas Āzijā masveidīgi audzē akvakultūrā. Vairums pangasiju tiek audzētas dīķos un upēs iegremdētos krātiņos jeb sprostos. Akvakultūras saimniecības Āzijā tiek slikti kontrolētas un to darbībai ir negatīva ietekme uz vidi un cilvēka veselību. Saimniecības lieto neskaidras izcelsmes, zemas kvalitātes barību, kas piesārņo dabiskos ūdeņus; izbūvējot audzētavas, tiek iznīcinātas dabiskas ekosistēmas; zivis tiek profilaktiski barotas ar medikamentiem, kas uzkrājas to gaļā un nonāk cilvēka uzturā.  

Šobrīd pangasiju saimniecībās notiek straujas pārmaiņas. Pieprasījums pēc pangasijām attīstības un jaunattīstības valstīs samazinās un saimniecības cenšas samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas ļauj iegūt Akvakultūras pārvaldības sertifikātu (Aquaculture Stewardship Council jeb ASC certificate) un ir svarīgs solis, lai šīs zivis vēl plašāk tirgotu Eiropā un Ziemeļamerikā.