Tunzivs: zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Tunzivs: zilā tunzivs
Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv un Scandinavian Fishing Year Book – scandposters.com
Neēdiet!
  • Ja zvejota ar āķu jedām Indijas okeānā, Atlantijas okeānā vai Vidusjūrā. Ja zvejota Klusajā okeānā vai ar riņķvadu Vidusjūrā. 
Uzmanīgi!
Ja zvejota āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Atlantijas okeāna rietumdaļā vai Vidusjūrā.

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro. 

Sakarā ar milzīgo pieprasījumu zilā tunzivs ir kļuvusi neaizsargāta pret pārāk lielu nozveju. Zivsaimniecību pārvaldība nav pietiekami efektīva un zilās tunzivis tiek regulāri pārzvejotas.

Klusā okeāna zilās tunzivs vaislinieku skaits pēdējās desmitgadēs ir samazinājies par vairāk kā 90% un to populācijas apmērs šobrīd ir 3 - 4% no vēsturiskā. Savukārt Atlantijas okeāna zilās tunzivs populācija pēdējo četrdesmit gadu laikā ir samazinājusies par vismaz 60% un pašlaik suga IUCN Sarkanajā sarakstā ierindota kā „apdraudēta”. Klusā okeāna zilo tunzivju ilgtermiņa pastāvēšanu var garantēt tikai tad, ja tiks turpināts samazināt nozvejas limitus. Šīs sugas aizsardzības statuss ir vienlīdzīgs pandām un tīģeriem. Tikmēr Dienvidu zilās tunzivs pieaugušo zivju populācija samazinājusies tādos apmēros, ka tā ieguvusi „kritiski apdraudētas” sugas statusu. 

Valstis, kas zvejo zilās tunzivis arvien stingrāk regulē to ieguvi. Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro. 

Sakarā ar milzīgo pieprasījumu zilā tunzivs ir kļuvusi neaizsargāta pret pārāk lielu nozveju. Zivsaimniecību pārvaldība nav pietiekami efektīva un zilās tunzivis tiek regulāri pārzvejotas.

Klusā okeāna zilās tunzivs vaislinieku skaits pēdējās desmitgadēs ir samazinājies par vairāk kā 90% un to populācijas apmērs šobrīd ir 3 - 4% no vēsturiskā. Savukārt Atlantijas okeāna zilās tunzivs populācija pēdējo četrdesmit gadu laikā ir samazinājusies par vismaz 60% un pašlaik suga IUCN Sarkanajā sarakstā ierindota kā „apdraudēta”. Klusā okeāna zilo tunzivju ilgtermiņa pastāvēšanu var garantēt tikai tad, ja tiks turpināts samazināt nozvejas limitus. Šīs sugas aizsardzības statuss ir vienlīdzīgs pandām un tīģeriem. Tikmēr Dienvidu zilās tunzivs pieaugušo zivju populācija samazinājusies tādos apmēros, ka tā ieguvusi „kritiski apdraudētas” sugas statusu. 

Valstis, kas zvejo zilās tunzivis arvien stingrāk regulē to ieguvi. Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.