Lasis

Salmo salar

Lasis
Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv un Scandinavian Fishing Year Book – scandposters.com
Neēdiet!
Ja nozvejots  ar tīkliem kā piezveja Somu līcī vai Čīlē audzēts lasis.
Uzmanīgi!
Ja nozvejots ar murdiem vai āķu jedām Baltijas jūrā (izņemot Somu līci).
Norvēģijā, Skotijā, Īrijā vai Farēru salās audzēti laši.
Ēdiet uz veselību!
  • Ja audzēts saskaņā ar ASC sertifikātu.
  • Tālo austrumu laši, kas nozvejoti Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā (Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus tshawytscha).

Atlantijas lasis ir migrējoša zivs, kas nārsto saldūdenī, bet dzīvo un barojas jūrā. Lašiem un taimiņiem ir līdzīgs dzīvesveids un tos bieži vien nozvejo kopā. Abas sugas dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, Baltijas jūrā, atsevišķos Ziemeļeiropas ezeros un Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Baltijas jūras baseinā lašu mazuļi paliek saldūdenī 1–3 gadus, pēc tam tie migrē uz piekrasti vai atklātu jūru, kur uzturas vēl 1–4 gadus. Nārstot laši un taimiņi atgriežas upēs, kurās dzimuši. Baltijas jūrā laša minimālais nozvejas garums ir 60 cm. 

Diemžēl daudzās no Baltijas jūrā ietekošajām upēm ir iznīcinātas vai samazinājušās lašveidīgo zivju nārstam piemērotas teritorijas. Šodien laši un taimiņi atrodami tikai aptuveni ceturtajā daļā no upēm, kas ieplūst Baltijas jūrā un kur šīs zivis iepriekš dzīvojušas. Upes tiek nosprostotas, lai izbūvētu hidroelektrostacijas; tajās nokļūst piesārņojums no kanalizācijas un lauksaimniecības, kas noved pie nārsta vietu aizaugšanas.  

Liela daļa šobrīd veikalos nopērkamo lašu ir audzēti Skandināvijas un Britu salu zivjaudzētavās. Lasis ir viena no visbiežāk Eiropas akvakultūras saimniecībās audzētajām zivīm. Laši tiek audzēti jūrā vai upes grīvās iegremdētos sprostos.

Atlantijas lasis ir migrējoša zivs, kas nārsto saldūdenī, bet dzīvo un barojas jūrā. Lašiem un taimiņiem ir līdzīgs dzīvesveids un tos bieži vien nozvejo kopā. Abas sugas dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, Baltijas jūrā, atsevišķos Ziemeļeiropas ezeros un Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Baltijas jūras baseinā lašu mazuļi paliek saldūdenī 1–3 gadus, pēc tam tie migrē uz piekrasti vai atklātu jūru, kur uzturas vēl 1–4 gadus. Nārstot laši un taimiņi atgriežas upēs, kurās dzimuši. Baltijas jūrā laša minimālais nozvejas garums ir 60 cm. 

Diemžēl daudzās no Baltijas jūrā ietekošajām upēm ir iznīcinātas vai samazinājušās lašveidīgo zivju nārstam piemērotas teritorijas. Šodien laši un taimiņi atrodami tikai aptuveni ceturtajā daļā no upēm, kas ieplūst Baltijas jūrā un kur šīs zivis iepriekš dzīvojušas. Upes tiek nosprostotas, lai izbūvētu hidroelektrostacijas; tajās nokļūst piesārņojums no kanalizācijas un lauksaimniecības, kas noved pie nārsta vietu aizaugšanas.  

Liela daļa šobrīd veikalos nopērkamo lašu ir audzēti Skandināvijas un Britu salu zivjaudzētavās. Lasis ir viena no visbiežāk Eiropas akvakultūras saimniecībās audzētajām zivīm. Laši tiek audzēti jūrā vai upes grīvās iegremdētos sprostos.