Atlantijas vilkzivis

Anarhichas lupus

Atlantijas vilkzivis
Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv un Scandinavian Fishing Year Book – scandposters.com
Neēdiet!
  • Neatkarīgi no to nozvejas vietas vai metodes. 
  • Izņēmums: skati komentārus zemāk.
Uzmanīgi!
Ja  nozvejota ar tīkliem vai velkamajiem vadiem pie Islandes.
Ēdiet uz veselību!
Ja iegūta saskaņā ar MSC sertifikātu.

Vilkzivs ir lēni augoša, vienatnē dzīvojoša zivs, kas uzturas uz smilšainām un akmeņainām gruntīm 10–500 m dziļumā. Apdzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļu. Vilkzivs var izaugt līdz 125 cm garumam un svērt vairāk kā 25 kg. Šai zivij ir ļoti stipri žokļu muskuļi, ar kuru palīdzību tā spēj sadrupināt savu barības objektu – krabju, gliemju un jūras ežu - čaulu. Interesanti, ka vilkzivju tēviņi apsargā ligzdas ar ikriem līdz to šķilšanās brīdim, kas var prasīt pat četrus mēnešus.  

Lielākajā areāla daļā novērojama vilkzivju resursu apjoma samazināšanās, kas galvenokārt saistāms ar pārzveju un dzīvotņu iznīcināšanu.

Vilkzivs ir lēni augoša, vienatnē dzīvojoša zivs, kas uzturas uz smilšainām un akmeņainām gruntīm 10–500 m dziļumā. Apdzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļu. Vilkzivs var izaugt līdz 125 cm garumam un svērt vairāk kā 25 kg. Šai zivij ir ļoti stipri žokļu muskuļi, ar kuru palīdzību tā spēj sadrupināt savu barības objektu – krabju, gliemju un jūras ežu - čaulu. Interesanti, ka vilkzivju tēviņi apsargā ligzdas ar ikriem līdz to šķilšanās brīdim, kas var prasīt pat četrus mēnešus.  

Lielākajā areāla daļā novērojama vilkzivju resursu apjoma samazināšanās, kas galvenokārt saistāms ar pārzveju un dzīvotņu iznīcināšanu.