Saldūdens vēži dzīvo daudzos Latvijas ezeros un upēs. Tie labi jūtas tīros ūdeņos, kur uz grunts atrodamas slēptuves – siekstas, alas, akmeņi. Vēži ir visēdāji – barojas ar augu, dzīvnieku atliekām, kā arī grunts bezmugurkaulniekiem. Latvijā vienīgi platspīļu vēzis uzskatāms par vietējo sugu. Šaurspīļu vēzis pie mums sastopams jau tik sen, ka arī bieži tiek pieskaitīts vietējai faunai. Savukārt dzeloņvaigu vēzis un signālvēzis ir ienācēji no Ziemeļamerikas. Abas introducētās sugas, it īpaši signālvēzis, apdraud vietējās vēžu populācijas. Tie pārnēsā vēžu mēri, kas ir platspīļu vēzim nāvējoša slimība, un ūdenstilpēs, kur ieviešas signālvēzis, platspīļu vēža populācijas bieži iznīkst pilnībā.
Latvijā platspīļu un šaurspīļu vēžu minimālais nozvejas garums ir 10 cm, introducēto vēžu 8 cm. Latvijā notiek arī vēžu pavairošana akvakultūras saimniecībās.